http://www.itstars.lv/
Galvenā Strelīcija

Strelīcija

Strelīcija – brīnišķīgs Dienvidāfrikas zieds, kas ir apbūris visu pasauli ar savu eksotisko formu.

Pirmatklājēji ir atveduši šo brīnišķīgo augu uz Eiropu un deva tam strelīcijas vārdu par godu karaļa Džordža III sievai, angļu karalienei Šarlotei-Sofijai, dzimušai Vācijas Meklenburgas Strelicas (Mecklenburg-Strelitz) hercogienei.

Mūžīgi zaļais daudzgadīgais lakstaugs (kura augstums sasniedz 2 un vairāk metrus) ar lielām ovāli garenām lapām uz spēcīgiem gariem kātiem. Garenajām ādainajām lapām ir daudz toņu – sākot ar zaļgani gaišzilo un beidzot ar pelēki zaļo. Tās laika gaitā sašķeļas pa dzīsliņām tā, ka lapas šķiet spalvainas. Brīnumainajiem strelīcijas ziediem itin nemaz nav smaržas un tāpēc dažreiz tie šķiet mākslīgi. Ļoti savdabīga ir strelīcijas ziedkopa, kas atgādina amizantu putnu galvas. To bieži vien mēdz dēvēt par "paradīzes putniem". Tā kā ziedā var būt dzelteni oranžās un purpursārti gaišzilās krāsas toņi, pat vienam "paradīzes putna" ziedam piemīt apbrīnojama krāsu gamma.

Bieži vien zem ziedošo ziedu pamatnes, ziedkopas zaļā pumpura sānos - šī savdabīgā "knābja", var redzēt caurspīdīgas sveķu sulas lāses. Daudziem tas rada asociācijas ar it kā raudošu putnu. Šaurās, sarullējušās, parasti koši krāsotās ziedlapas, lielās putekšņlapas un lielais nektāra daudzums – tas viss pievilina sīciņos nektārputniņus (tie nav lielāki par 3 cm). Lai padzertos nektāru, viņi nolaižas kā uz nosēšanās laukuma uz horizontāli izvietotās ādainās lapas un līdz ar to apputekšņo šos daiļos augus.

Dabā sastopamo strelīciju nav daudz – ir tikai piecas pasugas. Visizplatītākajai no tām ir dots nosaukums  "Karaliskā strelīcija". Strelīcija ir tuva radiniece visvienkāršākajam banānam, ir nonākusi Eiropā no tālās un noslēpumainās Dienvidāfrikas. Dabā strelīcija ir sastopama gar izžuvušu avotu un seklu upju krastiem, garas zāles un sīku krūmāju ielokā Dienvidāfrikas pustuksnešos, veidojot biezokņus. Un tieši tur 18. gadsimta otrajā pusē angļu ceļotāji atrada šo neparasto spilgti dzelteno ar gaiši zilu vai violetu lāsojumu ziedu.

Pirmo reizi Eiropā zieds tika demonstrēts 1773. gadā, tas notika Londonas Karaliskajā botāniskajā dārzā Kjū. Kopš tā laika strelīcija ir sākusi apburt pasauli ar savu eksotisko skaistumu. Tā plaši ir izplatīta visā pasaulē, jo itin viegli to ir ieaudzēt ikvienā vietā, kur ir saule un siltums.

Strelīcijas ir kļuvušas populāras visā pasaulē, bet Losandželosā tās audzē tik lielā skaitā, ka nu tās ir kļuvušas par Losandželosas un Kanāriju salu simbolu.

Karaliskā strelīcija ir ļoti populāra Argentīnā, tā zied gandrīz visu gadu, izņemot vasaras mēnešus. Strelīciju dēsta vienkāršos zaļos mauriņos pie mājām, parkos vai iekšpagalmos. Buenosairesā "paradīzes putni" ir vienas no pašām galvenajām pilsētas rotām, kaut arī tās visi uztver kā kaut ko pašu pa sevi saprotamu, absolūti dabisku.

Viens no strelīcijas neparastajiem paveidiem ir veltīts pēdējam Krievijas caram. Slavenais botāniķis Eduards Regelis, Pēterburgas botāniskā dārza galva, to ir nosaucis par Nikolaja strelīciju  (Strelitzia nicolai) par godu Krievijas imperatoram Nikolajam.

Grieztie strelīcijas ziedi saglabā lielisku dekoratīvu izskatu 3-4 nedēļu laikā, tāpēc tās bieži vien izmanto oriģinālās ziedu kompozīcijās. Strelīcijas, gluži tāpat kā īrisi, kallas, gladiolas, lilijas un tulpes, tiek uzskatītas par īsteniem vīriešu ziediem. Tāpēc īpaši labi un dabiski strelīcijas izskatās tā saucamajos "vīriešu" pušķos – spilgtos un lielos, kontrastainos pēc savas formas. Dažreiz tādos pušķos ziedi tiek izvietoti vairākos līmeņos, un strelīcija atrodas augšējā, pārvēršot pušķi par kaut ko neparastu un fantastisku.

 

Autorizācija

Aptauja

Kādi pakalpojumi Jūs interesē visvairāk?